“Konkursa aspekts rada pozitīvu stresu skolēniem un viņi vairāk un ātrāk iesaistās aktivitātē. Fakts, ka esam grupā, ļauj labāk sadarboties: beigās radošā puse (zīmējumi) motivēja skolēnus, kuriem vajadzēja vairāk laika darba pabeigšanai, pilnveidojot to vēl vairāk“.
“Es iereudzīju radošo skolēnos. Man bija sajūta, ka patiesībā esmu ceļa biedrs, nevis zināšanu glabātājs. Mani pārsteidza daži skolēnu iztēles radītie risinājumi“.
Galvenais mērķis
- Palielināt skolēnu izpratni par sociālajiem un politiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu dzīvi, padarīt viņus aktīvus lēmumu pieņemšanas procesos un dot viņiem iespēju būt aktīviem pilsoņiem.
Mācību mērķis
- Mācību stundās iegūtas zināšanas izmantot argumentācijas un diskutēšanas prasmju pilnveidošanai iesaistoties grupas darbā.
Testēšanas rezultāti, norādes iedvesmai
Klikšķiniet uz “logiem”, tajos redzēsiet projekta testēšanas rezultātus katrā valstī (un noderīgus ieteikumus aktivitāšu īstenošanai).
Francija
Vecums:
11-16 gadi
Priekšmets:
Vēsture, ģeogrāfija, zinātne, vizuālā māksla
Vietējais pielāgojums:
Šī aktivitāte ir īstenota vairākos kontekstos, dažādos mācību priekšmetos. Pirmkārt, skolotāji izmantoja šo aktivitāti gan ar mazu, gan lielu grupu (līdz 62 skolēniem!), Tā pierādot tās elastību. Pirms aktivitātes skolotāji sagatavoja dažus materiālus / rīkus, lai nodrošinātu raitu aktivitātes norisi. Atkarībā no priekšmetiem, kuros aktivitāte īstenota, tika izmantoti šādi rīki:
– Vēsture un ģeogrāfija: Planšetdators grupu prezentāciju ierakstīšanai.
– Zinātne: Skolēni tika aicināti ņemt līdzi savus klēpjdatorus via izmantot skolas datorzinību klases aprīkojumu.
– Vizuālā māksla: Tika lūgts paņemt līdzi krāsainu papīru, šķēres, līmi un kāršu kavu, lai pēc nejaušības principa radītu grupas.
Gadījumā, ja skolēnu skaits ir pārāk liels, ieteicams klasi sadalīt 4 nevis 2 grupās. Citkārt ieteikts neveidot galīgo žūriju, bet noslēgumā veidot diskusiju par izdarītajām izvēlēm un to atbilstību, kam seko kopīga visatbilstošāko grupu izvēļu atlase. Tas aktivitātes norisi padarīja raitāku, nekā paredzēts.
Kā skolotāji īstenoja aktivitāti?
Aktivitāte tika īstenota saskaņā ar krājuma galvenajiem norādījumiem un iepriekšminētajiem pielāgojumiem, to specifiski papildinot atbilstoši mācību priekšmetam:
Vēsture un ģeogrāfija
Skolotāji izmantoja šo aktivitāti, lai mudinātu skolēnus vairāk domāt par mācību priekšmeta saturu, skolēniem tika uzdots pašiem veidot grupas (grupā 5 dalībnieki) vadoties pēc līdzībām. Beigās netika veidota žūrija, mērķis nebija balsot par labāko projektu, bet īstenot aktivitāti koncentrējoties uz pašu mācību tēmu. Skolotājs izvēlējās dot skolēniem papildu stundu tēmas izpētei un rūpīgai plakāta sagatavošanai.
Zinātne
Aktivitātes tēma bija resursu pārvaldība (ūdens, nafta, augsne, minerāli). Katrai skolēnu grupai tika doti īpaši norādījumi. Viņiem tika lūgts piedāvāt iespējamo resursu pārvaldības stratēģiju, lai glābtu planētu. Taču šīs stratēģijas izstrāde lūdza skatīt potenciālas videospēles kontekstā.
Vizuālā māksla
Sagatavošanās, atlase, krāsainas darba lapas (krāsu vārdnīca), argumentācijas formas, kas jāaizpilda grupām, izstrāde.
Skolotājs mainīja aktivitātes galveno mērķi, lai tas vislabāk atbilstu priekšmetam. Skolēniem bija jādiskutē savā starpā un jāizdara izvēle (bet skolotājs izvairījās diskusiju koncentrēt uz sociāliem jautājumiem).
Kā skolēni reaģēja uz aktivitāti?
Aktivitātei bija ļoti pozitīvs iespaids uz skolēniem: visiem skolēniem bija iespēja izteikties savas grupas ietvaros; skolotājs novēroja ļoti labu līdzdalību aktivitātē, arī to skolēnu starpā, kas mēdz iesaistīties negribīgi. Skolēni bija ļoti aktīvit un motivēti debatēt par tēmu un salīdzināt savus secinājumus ar citu grupu dalībniekiem. Grupu darba dinamika bija lieliska un mijiedarībā radās zināma sacensība starp tām, kas nesa pozitīvus rezultātus.
Citas piebildes:
Skolotājiem šī aktivitāte ļoti patika, jo tā ļāva skolēniem vairāk iesaistīties kopīgā darbā, veicināja labāku izpratni par nākotnes pilsētu konceptu, specifisko vārdu krājumu un attīstības jautājumiem.
Kāds skolotājs saka:
“Konkursa aspekts rada pozitīvu stresu skolēniem un viņi vairāk un ātrāk iesaistās aktivitātē. Fakts, ka esam grupā, ļauj labāk sadarboties: beigās radošā puse (zīmējumi) motivēja skolēnus, kuriem vajadzēja vairāk laika darba pabeigšanai, pilnveidojot to vēl vairāk”.
“Es iereudzīju radošo skolēnos. Man bija sajūta, ka patiesībā esmu ceļa biedrs, nevis zināšanu glabātājs. Mani pārsteidza daži skolēnu iztēles radītie risinājumi”.
Skolotāji iesaka būt uzmanīgiem ar laika resursiem, jo aktivitāte ir visai sarežģīta un atkarībā no skolēnu skaita, kā arī debašu tēmām (dažas var radīt garākas diskusijas), tā var prasīt vairāk laika, nekā paredzēts.
Latvija
Vecums:
14-15 gadi
Priekšmets:
Fizika, klases audzināšana, karjeras izglītība
Vietējais pielāgojums:
Latvijā skolotāji īstenoja aktivitāti ar jaunākiem skolēniem, nekā paredzēts, to pielāgojot viņu mācīšanās nepieciešamībām. Debašu daļa tika vienkāršota un skolotajiem nācās iesaistīties vairāk nekā paredzēts, lai nodrošināt aktivitātes ritumu.
Kā skolotāji īstenoja aktivitāti?
Kā minēts, skolēni bija krietni jaunāki, līdz ar to radās grūtības ar žūrijas lomas izpildi, jo viņiem bija grūti konstruktīvi analizēt izteiktos priekšlikumus. Līdz ar to skolotāji palīdzēja formulēt gan komandu, gan žūrijas viedokli.
Tā kā jaunākie skolēni nav pieredzes konstruktīvu diskusiju veidošanā, dialogi dažkārt kļuva visai asi, dažkārt bija nepieciešams mudināt aktīvāku iesaisti.
Kā skolēni reaģēja uz aktivitāti?
Lielākā daļa skolēnu izrādīja interesi par aktivitāti un tās metodēm, tomēr dažiem sagādāja grūtības noteikumu ievērošana.
Citas piebildes:
Skolotāji iesaka ņemt vērā rokasgrāmatā norādīto vecuma grupu, lai pilnībā izmantotu aktivitātes potenciālu.