“Aktivitāte ir laba un skolēni paši atzīst, ka viņiem patīk šādi strādāt, ka tā visiem ir vieglāk atbildēt uz jautajumiem un izteikties pārliecinošāk, nek, ja būtu jārunā vienam. Tā prasa maz resursu no skolotāja, mācību stundu vada paši skolēni – viņi paši rada, paši atbild, paši rada vērtēšanas kritērijus un paši sevi novērtē“.
Galvenais mērķis
- Mācīties skolas mācību priekšmetus kopā ar skolēniem un aktivitāšu vadītāju, izmantojot radošu komandas darba pieeju.
Mācību mērķi
- Uzdot skokēniem apgūt un pārstāstīt vairākas tēmas un / vai priekšmetus, ņemot vērā gala pārbaudījumus par konkrētu tēmu, izmantot vienaudžu mācīšanos un komandas darbu.
- Veicināt sadarbību un komandas darbu.
- Atbalstīt mācību procesu uzsākšanas un nostiprināšanas posmā.
- Apgūt priekšmetu un dažādot mācību metodes.
- Veicināt motivāciju satura apguvei.
- Nostiprināt zināšanas par jau apgūto.
Testēšanas rezultāti, norādes iedvesmai
Klikšķiniet uz “logiem”, tajos redzēsiet projekta testēšanas rezultātus katrā valstī (un noderīgus ieteikumus aktivitāšu īstenošanai).
Itālija
Vecums:
15 gadi
Priekšmets:
Matemātika
Vietējais pielāgojums:
Itāļu skolotājs izmantoja aktivitāti ar lielāku grupu, nekā paredzēts (27 dalībnieki 20 vietā), tādēļ tas prasīja vairāk laika nekā paredzēts (70 minūtes 60 vietā).
Kā skolotāji īstenoja aktivitāti?
Ņemot vērā lielo iesaistīto skolēnu skaitu, klase tika sadalīta 5 komandās. Katrai komandai matemātikas skolotājs uzdeva citu matemātikas tēmu.
Katra komanda sagatavoja jautājumus par uzdoto tēmu, uz kuriem būa jāatbild otrai komandai. Koncentrēšanās uz vienu un to pašu disciplīnu, bet vienlaikus aplūkojot dažādas tēmas, ir labs veids, kā padarīt aktivitāti izaicinošāku, efektīvāku un stimulējošāku gan skolēniem, gan skolotājiem.
Kā skolēni reaģēja uz aktivitāti?
Skolēni bija augsti motivēti un ļoti lepni par sasniegto rezultātu.
Citas piebildes:
Tā kā aktivitāte ir vērsta uz izglītojamo, skolotāji bija patiešām apmierināti ar aktivitātes norisi, jo skolēni var apgūt / mācīties / atkārtot skolas tēmas, izmantojot alternatīvu un efektīvu metodi. Visbeidzot, skolotāji ļoti iesaka izmantot šo aktivitāti, jo tā attīsta arī pašcieņu un pārliecību par sevi, skolēni ātri mācās viens no otra un – pats galvenais – aktivitāte ļauj iesaistīties skolēniem, kuriem ir atšķirīgs mācīšanās stils.
Bulgārija
Vecums:
15-16 gadi
Priekšmets:
Angļu valoda
Vietējais pielāgojums:
Aktivitāte tika īstenota sekojot oriģinālajām norādēm.
Kā skolotāji īstenoja aktivitāti?
Skolotājs izmantoja aktivitāti, lai iepazīstinātu un skaidrotu dažāda tipa tekstus.
Kā skolēni reaģēja uz aktivitāti?
Skolēni teica, ka šī aktivitāte ļāvusi radīt ērtu mācīšanās atmosfēru, strādājot grupā, kopīgi pētot un atklājot jaunus faktus par priekšmetu. Daži no viņiem novērtēja arī iespēju, saprast, kā skolotājs var justies stundas laikā.
Citas piebildes:
Strādājot paralēli grupās, aktivitāte var būt visai skaļa, tādēļ labāk rūpīgi uzraudzīt aktivitātes norisi, nodrošinot klusāku un produktīvāku iznākumu.
Francija
Vecums:
14-18 gadi
Priekšmets:
Zinātne
Vietējais pielāgojums:
Metode izmantota, lai atkārtotu iepriekšējā mācību gadā apgūto vielu.
Kā skolotāji īstenoja aktivitāti?
Skolotāji izmantoja dažus sagatavošanās materiālus un pasākumus, pirms uzsāka aktivitāti. Precīzāk, skolotāja pievienoja vēl vienu soli: katram skolēnam pirms grupu darba bija jāizdomā jautājums un atbilde. Tad skolotāji klasi sadalīja 6 grupās (ne tikai 2, kā sākotnēji paredzēts akrtivitātē), un skolotāja pati vadīja aktivitāti. Par jautājumu uzdošanas secību tikai izvēlēta rotācija: katra komanda uzdeva jautājumus pārējām grupām, dodot iespēju gūt punktus savai komandai. Rezultāti tika fiksēti uz stenda vai tāfeles, ļaujot visiem skolēniem redzēt, kādus rezultātus sasniedz katra komanda.
Kā skolēni reaģēja uz aktivitāti?
Skolēni reaģēja divos pilnīgi atšķirīgos veidos: stiprā puse – ļoti labi tika iesaistīti tie skolēni, kuri parasti ir pasīvi, jo aktivitāte veicina komandas garu. Tajā pašā laikā atklājās zināms vājums: daži skolēni piedzīvoja emocionālu izvirdumu, kas saistīts ar vēlmi uzvarēt, tāpēc svarīgi zināt, kā rīkoties šādā situācijā.
Citas piebildes:
Ar aktivitāti izdevās sasniegt gaidīto rezultātu, taču skolotājiem bija jātiek galā ar “sūro zaudējumu”, par ko sūdzējās daži ar rezultātu neapmierinātie. Šī var būt laba iespēja paskaidrot “veselīgas sāncensības” nozīmi skolēniem. Skolēni bija patiešām gandarīti, lai arī daži no viņiem izjuta satraukumu, tādēļ var būt noderīgi sniegt mierīgus atgādinājumus aktivitātes laikā.
Latvija
Vecums:
12-18 gadi
Priekšmets:
Bioloģija, vēsture, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, datorzinība, sports, matemātika
Vietējais pielāgojums:
Šo aktivitāti plaši izmantojo Latvijas skolotāji. Daži mācību priekšmeti īpaši ieguvuši no šīs aktivitātes:
- Vēsture: Palīdz apgūt vēstures faktus un konceptus.
- Datorzinība: Palīdz apgūt priekšmeta teoriju, jo skolēni ir ieinteresēti atrast jaunas mācīšanās formas un veidus.
- Bioloģija: Aktivitāte palīdzēja stundas beigās atkārtot atsevišķas tēmas. Skolēniem jautājumu un atbilžu gatavošanas procesā bija jāiedziļinās tēmas saturā. Metode veicināja motivāciju apgūt priekšmeta saturu, kā arī sadarbību un komandas darbu vienaudžu vidū.
- Matemātika: Aktivitāte izvēlēta, lai skaidrotu specifiskus matemātikas terminus.
Kopumā skolotāji aktivitāti vērtē pozitīvi. Daži teikuši sekojošo:
”Aktivitāte ir laba un skolēni paši atzīst, ka viņiem patīk šādi strādāt, ka tā visiem ir vieglāk atbildēt uz jautajumiem un izteikties pārliecinošāk, nek, ja būtu jārunā vienam. Tā prasa maz resursu no skolotāja, mācību stundu vada paši skolēni – viņi paši rada, paši atbild, paši rada vērtēšanas kritērijus un paši sevi novērtē”.
Kā skolotāji īstenoja aktivitāti?
Pieeja ir radoši izmantota vairākos mācību priekšmetos, jo skolotāji bija ļoti apmierināti ar to, kā tā darbojas: patiesībā, izmantojot spēli, metode aicina skolēnus meklēt informāciju par terminiem, kas saistīti ar mācību priekšmetu, tādējādi veidojot saprotamus jautājumus citām komandām, kā arī stiprina sadarbības prasmes vienaudžu vidū.
Dažos gadījumos skolotāji ierosināja visai klasei vienoties par vērtēšanas sistēmu. Kur tas notika – piemēram, matemātikas stundas laikā, – tas neprasīja daudz laika, jo klasē viedokļi īpaši neatšķīrās: galvenie runātāji bija grupau līderi, un tas viņiem palīdzēja citiem paskaidrot, kādēļ viņi izvēlējās šādus kritērijus.
Citi skolotāji pirms spēles veica sagatavošanās darbus: konkrēti, daži no viņiem iepriekš izveidoja noteikumus, ļaujot skolotājam iejaukties grupas darbā tikai tad, ja grupu starpā rodas strīds par kādu terminu. Kad tas notika, skolotājs aicināja skolēnus kopīgi meklēt skaidrojumu mācību grāmatās. Šī pieeja palīdzējusi labāk izprast terminus, vieglāk tos skaidrot un precīzāk izteikties.
Kā skolēni reaģēja uz aktivitāti?
Skolēni bija ieinteresēti un viņiem patika strādāt kopā. Dažreiz vienīgais izaicinājums bija savlaicīgi paveikt darbu visām grupām, tādēļ, ja grupas nav gatavas, tas var aizņemt vairāk laika, nekā paredzēts. Tomēr viena no skolēniem tīkamākajām procesa daļām bija vērtēšanas kritēriju izdomāšana un grupu snieguma novērtēšana.
Citas piebildes:
Ja ir jāvienojas par vērtēšanas kritērijiem, tas var radīt strīdus. Līderi var uzspiest savu viedokli; ja nav līderu, darbs nevirzās uz priekšu. Skolotājiem ir jāsaprot, vai nepieciešams iejaukties un kā līdzsvarot situāciju.